Janvāris dārzā parasti paiet klusumā, tomēr tieši šis laiks ir noteicošais tam, cik gardi un lieli āboli būs rudenī.
Kamēr koki vēl guļ ziemas miegā, ir īstais brīdis veikt nelielu, bet ļoti svarīgu darbu, lai pavasarī augļkoks nepatērētu visu savu spēku lieki. Ābeles ir izturīgas un spēj izdzīvot arī bez īpašas uzmanības, taču to ražība un augļu kvalitāte ir tieši atkarīga no tā, cik daudz gaismas un vietas ir katram zaram. Pareiza rīcība janvāra pēdējās nedēļās palīdzēs kokam koncentrēt enerģiju tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams.
Kāpēc janvāris ir piemērotākais laiks
Daudzi dārznieki pieļauj kļūdu, atliekot augļkoku kopšanu uz pavasari, kad parādās pirmie asni. Tomēr vislabāk to darīt tieši tagad, jo janvārī ābeles atrodas pilnīgā miera stāvoklī. Tas nozīmē, ka koks neizjūt satraukumu un tam nav jādziedē brūces laikā, kad cirkulē sula.
Bez lapām koka vainags ir pilnībā pārskatāms. Ir viegli pamanīt katru sīkāko bojājumu, nokaltušos zarus vai tos, kas saauguši pārāk cieši. Ja šo darbu neizdara laicīgi, koks pavasarī visu savu enerģiju veltīs lapu audzēšanai, nevis augļu briešanai. Rezultātā āboli paliek mazi, skābi vai pat vispār neaizmetas, jo pāraugušais vainags rada pārāk lielu ēnu un neļauj kokam “elpot”.
Ar ko sākt un kam pievērst uzmanību
Pirms ķerties pie darba, koks ir kārtīgi jāizpēta. Pirmais uzdevums ir atbrīvot ābeli no visa liekā – tiem zariem, kas ir nolūzuši, sakaltuši. Tāpat ir svarīgi izgriezt tos zarus, kas krustojas un beržas viens pret otru. Berzes vietās miza tiek traumēta, un tur viegli var iekļūt kaitēkļi.
Īpaša uzmanība jāpievērš tā saucamajiem “vilkiem” vai ūdenszariem. Tie ir tievi, taisni dzinumi, kas aug vertikāli uz augšu tieši no galvenajiem zariem. Šie dzinumi nekad neražo augļus, bet patērē ļoti daudz koka barības vielu. Tos nogriežot, ābele varēs novirzīt spēku uz tiem zariem, kuros veidosies ziedpumpuri.
Higiēna dārzā
Viena no biežākajām kļūdām ir nogriezto zaru atstāšana turpat zem ābeles. Tas nav tikai kārtības jautājums. Vecā koksne ir ideāla vieta, kur ziemot grauzējiem, kas vēlāk var apgrauzt koka mizu.
Visi atgriezumi ir jāsavāc un jāizved no dārza vai jāsadedzina. Tīra vide ap koka stumbru ir labākā garantija tam, ka pavasarī ābele pamodīsies spēcīga.
Vainaga veidošana pēc “kausa” principa
Kad liekie zari ir noņemti, var pievērsties koka formas uzlabošanai. Galvenais mērķis ir panākt, lai koka vidusdaļa būtu atvērta un tajā brīvi piekļūtu saules gaisma. Dārznieki to bieži dēvē par “kausa” formu. Gaismas piekļuve vainaga iekšpusei ir būtiski svarīga, lai āboli nogatavotos vienmērīgi un būtu saldi.
Griežot zarus, tas jādara lēnām un apdomīgi. Ik pēc pāris griezieniem ieteicams atkāpties dažus soļus atpakaļ un apskatīt koku no malas. Ir svarīgi, lai zari būtu izvietoti vienmērīgi uz visām pusēm. Ja vainags vienā pusē ir pārāk smags, koks var kļūt nestabils un stiprā vējā pat nolūzt.
Kā pareizi saīsināt sānzarus
Ārējos zarus nepieciešams saīsināt, lai tie nekļūtu pārāk gari un smagi. Ja zars ir pārāk garš, tas ražas laikā zem ābolu svara var vienkārši pārlūzt. Griežot zaru, ir svarīgi atrast pumpuru, kas vērsts uz āru, prom no koka centra.
Lasi vēl: Kā ziemā pareizi uzturēt kompostu, lai nepievilinātu meža dzīvniekus un grauzējus
Griezums jāveic tieši virs šāda pumpura. Tad jaunais dzinums pavasarī augs uz ārpusi, nevis uz koka iekšpusi, radot vēl lielāku biezokni. Tas nodrošina labāku gaisa cirkulāciju un palīdz lapām ātrāk nožūt pēc lietus, kas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no puves un citām kaitēm.
Janvāra beigas ir pēdējais brīdis šim darbam, jo, kolīdz dienas kļūs garākas un siltākas, koks sāks gatavoties pavasarim. Veltot nedaudz laika tagad, rudenī varēsiet baudīt ražu, kas tiešām priecēs.
Kā jūs kopjat savas ābeles? Vai esat pamanījuši atšķirību ražā pēc ziemas apgriešanas, vai tomēr dodat priekšroku darbiem pavasarī? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!
